Silenes pamatskolas 7. – 9. klašu skolēni 15. septembrī ar „Skolas somu” devās ekskursijā uz Turaidas muzejrezervātu – īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli – ar mērķi iepazīstināties ar vēl vienu kultūrvēsturisko mantojumu Latvijā, gūt priekšstatu par to, parādot latviskās dzīvesziņas attīstību un vispārcilvēciskās vērtības ar tūkstošgadē uzkrāto reģiona un Turaidas vēsturiskā centra dabas un kultūras mantojumu.

Pirms doties ekskursijā, izrunājam visus drošības jautājumus un sapratām, ka tā mūsdienu apstākļos Turaida varētu būt arī viena no drošākajām vietām, jo gan ekskursija, gan Latvijas vēstures izzināšanās orientēšanās spēle „Tūkstošgadu stāsts” notiks brīvajā dabā.

Ierādamies Turaidas muzejrezervātā trešdienas rītā ap pulksten vienpadsmitiem. Laiks bija mākoņains, pie apmeklētāju centra jau nostājušies kādi desmit tūristu autobusi, par ko bijām pārsteigti. Vēl vairāk bijām pārsteigti, kad uzzinājām, ka muzejs apmeklētājiem ir atvērts cauru gadu, bez brīvdienām. Pat 1. janvārī no paša rīta esot klāt tūristu grupas, kuri vēlas apskatīt šo Latvijas un pat Baltijas mērogā unikālo kultūrvēstures vietu.

Ko skolēni uzzināja? Turaidas muzejrezervāta 43.63 ha lielā teritorija, kurā atrodas 38 vēsturiskās ēkas un būves, bagāta ar arheoloģijas, arhitektūras, vēstures un mākslas pieminekļiem. Tie stāsta par notikumiem vairāk nekā 1000 gadu garumā, sākot ar 10. gadsimtu. Turaidas muzejrezervāts ir apmeklētākais muzejs Latvijā.

Divu stundu garumā bijām Turaidas muzejrezervāta pārskata ekskursijā muzeja speciālista pavadībā. Apmeklējam un iepazināmies ar Tautasdziesmu parku – Dainu kalnu un Dziesmu dārzu, kurā izvietotas 26 tēlnieka Induļa Rankas veidotās skulptūras. Apmeklējam ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kura izvietota bijušajā Turaidas muižas dārznieka mājā. Gaujas lībiešu mantojuma izpēte ir viena no Turaidas muzejrezervāta pamattēmām, jo Turaidas muzejrezervāts atrodas senā Turaidas lībiešu pilsnovada centrālajā daļā. Ekspozīcija vēsta par Gaujas krastos dzīvojošo somugru kultūru, kas 11. – 13. gadsimtā spilgti pārstāvēta Turaidas apkārtnē. Tā stāsta par lībiešu ikdienas dzīves ritējumu un mītiskajiem priekšstatiem, kas cieši saistīti ar dabas pasauli. Ekspozīcijā varējam iepazīties ar Turaidas muzejrezervāta krājuma senlietām – Gaujas lībiešu gatavotiem, ievestiem un izmantotiem sadzīves priekšmetiem, darbarīkiem, rotām, māla podiem, ieročiem. Bijām Turadas mūra pilī un uzzinājām par to celšanu, pastāvēšanu un vēsturisko nozīmi. Skolēniem izstāstīja par Turaidas baznīcu, jo tā ir viena no vecākajām koka baznīcām Latvijā, būvēta 1750. gadā. Dievnams atrodas Baznīckalnā, kas ir sena baznīcu celšanas vieta. Arheoloģiskā izpēte apliecina, ka šajā vietā pirms tam atradušās vismaz divas baznīcas. Baznīckalns ir arī senas kapsētas vieta.

Iegūtas zināšanas skolēni pārbaudīja un pielietoja, kad veica uzdevumus Latvijas vēstures izzināšanās komandu orientēšanās spēle „Tūkstošgadu stāsts”. Tas bija vēl viena divu stundu nodarbība, kura veidota kā aktīvs un aizraujošs muzejrezervāta apmeklējums un atgriezeniskā saite par redzēto un dzirdēto. Spēles uzdevums ir atrast kartē norādītus Turaidas muzejrezervātā objektus un atsevišķus priekšmetus. Spēle ir veids kā vienlaikus iepazīt Latvijas vēsturi un atraktīvi pavadīt laiku muzejā! Darbojoties programmā, tika veicinātas prasmes strādāt komandā, pašiem vadīt un organizēt savu darbu. 1. – 3. vietu ieguvēji saņēma balvas. Skolēni bija pārsteigti un lepni par savām zināšanām.

Skolēni ļoti augstu novērtēja iespēju apmeklēt Turaidas muzejrezevātu un četru stundu pavadīta mācību diena palīdzēja atsaukt atmiņā jau zināmo un pieskarties gan vēsturei, gan kultūrvēsturiskam mantojumam jau klātiene, kā arī apzināt to, cik skaista un ar pārsteigumiem bagāta Latvija.

Braucot atpakaļ mājās, skolēni nepalika arī bez izklaidēm. Kopā pavadīt laiku gribējās ilgāk un daudzpusīgāk, tāpēc vienas stundas gara izklaide Rāmkālnos bija kā pelnītais bonuss un pēcgarša labi padarītam darbam un dienas noslēgumam.

Daloties ar iespaidiem savās AS aptaujās un atbildot uz jautājumiem „Ko jaunu tu uzzināji (saprati)?” un „Ko tu piedzīvoji tādu, kas tev palika vai paliks atmiņā?”, skolēni rakstīja par to, ka ļoti patika ekskursija, īpaši orientēšanas spēle. Patika, ka tādā veidā var veikt AS un tas paliek atmiņā. Novērtēja arī tās zināšanas, kuras tiek dotas vēstures stundās, jo 9. klases skolēni tagad saprata, kā un kad viņiem noderēs gūtais ekskursijā eksāmenu laikā.

„Uz atgriešanos, Turaida, uzredzēšanos, Rāmkalni!” – atvadījās skolēni ar vietām, kurus, izskatās, līdz šīm nekad nav apmeklējuši.