Mūsu stāsts par Gubertu Vēveru nav parasts stāsts tāpēc, ka viņam aizrautīgam dravniekam – nav profesionāla bitenieka diploma. Guberts Vēvers ir skolotājs un  dzīvo Nīcgalē, Daugavpils novadā. Jau no desmit gadu vecuma Guberts sāka nodarboties ar biškopību. Sākumā bija čakls palīgs māmiņai.  Vēlāk  biškopība pārtapa par vaļasprieku visas dzīves garumā. Pie Guberta var ne tikai nogaršot, bet arī iegādāties ļoti garšīgu medutiņu.

Biškopības galvenais darbaspēks ir bites un cilvēki, kuriem jāprot saprasties ar bitēm, jo daudzus cilvēkus tās sadzeļ. Cilvēkiem jāmāk tās pareizi aprūpēt. Lai varētu audzēt bites un tās spētu ražot medutiņu, ir vajadzīga  silta vasara, tīrs gaiss, ziedošas pļavas, meži, birztalas.

Bišu saimes kādreiz dzīvoja mežos un pļavās, bet cilvēki tās noķera un sāka audzēt.

Bišu audzēšanai tiek veidotas speciālas bišu mājiņas- stropi, kuros ieliek speciālus rāmīšus. Rāmīšos bites no vaska izveido šūnas, kurās uzglabā savākto nektāru.

Lai bites būtu stpras,veselas un neslimotu, viņām ir jādot īpašas zāles.

Bitītes dikti centīgas. Biškopības produkti ir ļoti noderīgi cilvēkiem, it īpaši cilvēku veselībai.

Viss, ko tās stropā saražo, cilvēkam ir garšīgs un derīgs.

Mēs, 3.klases skolēni un mūsu skolotāja Biruta, uzzinājām, ka bites pašas ne no šā, ne no tā nevienam neuzbrūk. Tikai aizstāvoties, sargājot savu mājokli un,  ja kāds saspiež. Arī tad, ja maisās viņām pa kājām, tas ir – traucē lidošanai vai arī izplata viņām nepatīkamas smakas. Bite ir maza lidojoša darbnīca, pilna ar instrumentiem un ierīcēm gan darbam, gan ražošanai, gan cīņai ar pretinieku. Bite var lidot visos virzienos, riņķot sāniski un pa apli vertikāli, arī pacelties stāvus gaisā, neatkarīgi no vēja virziena un spēka, precīzi nosēsties uz jebkura ziediņa. Bites spēj aizlidot pat 10 km attālumā no sava stropa. Bez nastas lidošanas ātrums sasniedz 60 – 70 kilometrus stundā.