Ceļojums pagātnē

7. septembrī Kalkūne svinēja savas pastāvēšanas 500. gadadienu. Ļoti aktīvi svinībās piedalījās arī Randenes pamatskola.

Kā zināms, tad pirmo reizi Kalkūne dokumentos minēta 1519. gadā.

Tieši tad Livonijas mestrs V.fon Pletenbergs piešķir Johanam I fon Felkerzāmam lēņa tiesības uz Kalkūniem.

Ap 1700.gadu izbeidzas Felkerzāmu dzimta. Īpašumu pārņem barons Oto Ernests fon Keizerlings, tam seko Dītrihs fon Keizerlings, tad Kurzemes hercogistes kamerjunkurs barons Kārlis Teodors Dītrihs Johans fon Keizerlings, līdz 1853.g. Šarlote Marija Sofija Klopmane (dz.Keizerlinga). Bet kopš1856.gada Kalkūnē sāk saimniekot grāfs Augusts fon Etingens. Viņš 1890.gadā, piesaistot izcilo vācu izcelsmes arhitektu Vilhelmu Neimani, projektē un uzceļ jauno Kalkūnes muižas pili. Blakus pilij bija ierīkots skaists parks, aranžērijas, kapella, lieli dīķi, kur audzēja foreles.

1897. gadā pili pārdeva ģenerāladjutantam grāfam Nikolajam Ignatjevam, bet no 1902. gada līdz 1913.gadam īpašnieks bija Krievijas uzņēmējs Vasīlijs Karjakins.1920. gadā muižu nacionalizēja, bet 1927. gadā atklāja Grīvas zīdaiņu namu. Otrā pasaules kara laikā muižas ēkā darbojās hospitālis. Taču jau no 1945. gada šajās telpās uzsāka savu darbu Kalkūnes Republikāniskais bērnu nams. No 2004.g. ēka pieder Bērnu sociālās aprūpes centram „Kalkūni”, bet ir neapdzīvota un sliktā stāvoklī.

Kā jau sākumā tika minēts, tad Kalkūnes 500. gadadienas svinībās aktīvi piedalījās Randenes pamatskolas skolēni, skolotāji un tehniskais personāls. Visi gāja svētku gājienā. Dalījās kopīgās emocijās, kad tika atklāts piemiņas akmens, uzstājās Kalkūnes pagasta ansambļos un priecēja ar savu dziedātmāku visus skatītājus un klausītājus. Palīdzēja pasākuma organizatoriem kā brīvprātīgie. Slīpēja savas prasmes piedāvātajās darbnīcās, iespaidojās no uguns šova, bet noslēgumā kopā ar visiem klātesošajiem priecājās par iespaidīgo uguņošanu naksnīgajās debesīs.