Laikā, kad mācību grāmatām pēdējā lappuse tika aizšķirta, bet skolas zvans vēl tikai gaidīja savu iespēju, lai spalgi jo spalgi iezvanītu vasaras brīvdienas, dabaszinību un matemātikas skolotāji piedāvāja iespēju skolēniem „izstaigāt” matemātikas, ķīmijas, fizikas, bioloģijas un ģeogrāfijas „ labirintus.” Tā kā otrā semestra atzīme jau  bija godam nopelnīta, un prātā virmoja vasarīgas domas, tad „labirintos” veiksme smaidīja izdomas bagātākajai, asprātīgākajai, attapīgākajai, radošākajai un zinošākajai komandai. Komandu veikumu vērtēja stingri, bet saprotoši eksperti, kuri atzina, ka ieguvēji ir ne tikai skolēni, bet arī viņi, uzzinot gan daudz ko jaunu, gan to, cik veiksmīgi dabaszinības var saistīt pat ar teātra mākslu. Savukārt līdzjutējiem arī bija svarīga loma, jo viņi varēja „pelnīt” punktus savai komandai. Lai gan uzdevumi bija nenopietni nopietni, tie tomēr balstījās uz zināšanām: no dotajām izejvielām pareizi pagatavot limonādi, pārvietot sērkociņus nepieskaroties tiem ar rokām u.c. Savukārt komandas kapteiņu konkurss, kur  bija jāpārvieto iedomāta liela bļoda pilna līdz malām  ar ūdeni pa mīnētu lauku vai pilnīgā tumsā, izpelnījās vislielākos aplausus. Sabiedrības un tehnoloģiju MK skolotāji atzinīgi novērtēja un izteica priekšlikumu iedzīvinot to kā tradīciju,  mācību gada pēdējās dienās neierastā veidā atkārtot gada laikā apgūtās zināšanas, dodot pozitīvu „lādiņu” un radot bērniem vēlmi izzināt nezināmās lietas arī vasaras brīvdienās.