Rudens brīvlaika izskaņā grupa Daugavpils novada pirmsskolas skolotāji devās izbraukuma seminārā uz Zemgales pirmsskolas mācību iestādēm.  Rudenīgā saule turpceļā solīja semināra dalībniekiem jauku, iespaidiem un jaunatklājumiem pilnu dienu un saturīgu brīvlaika noslēgumu.

Valles PII (Vecumnieku novads) ārēji klasiskā bērnudārza ēka mūs sagaidīja ar krāsainiem brīnumiem piepildītām, jautros toņos noformētām grupiņu telpām. Enerģiskā PII „Cielaviņa” vadītāja Rita Zvirbule un metodiķe Sarmīte Sama vēlīgi izrādīja savu valstību, kura vēl pavisam nesen ieguvusi jaunu, spožu, bērnu vecuma uztverei atbilstošu ietērpu renovācijas darbu rezultātā. Smaidīgas, zinošas audzinātājas dalījās pieredzē gan par telpu noformēšanas noslēpumiem, gan knifiem, kas uzlabo un atvieglo darbu ar izglītojamajiem. Draudzīgā sarunā pie kafijas tases noritēja pieredzes apmaiņa grupiņu komplektēšanas un mācīšanas metožu jomā, kā arī par priekšrocībām, ko bauda PII, kas pastāv atsevišķi no skolām. Atrodoties Valles PII, nepameta sajūta, ka te strādā pieredzējuši, iedvesmas un ideju pilni pedagogi, kam rūpes par mazo sirsniņu izglītošanu un audzināšanu ir sirdsdarbs.

Ceļā uz Skaistkalni, Iecavas upes ielokā noslēpušās, majestātiskā staltumā semināra dalībniekus sagaidīja Ausekļu dzirnavas. No 2005.gada līdz šim brīdim soli pa solim uzņēmīgais un atraktīvais dzirnavu saimnieks Mārtiņš atpūtas vietā veidojis latviešu lauku sētu ar seno darbarīku kolekciju, ugunskura un telšu vietām, bērnu rotaļu laukumu, peldvietām u.c. Laukumā starp ēkām ir vieta gan dekoratīviem ratiem, gan seniem dzirnakmeņiem. Zemnieka sētu galvenie darba agregāti – arkli, ecēšanas „federes” un visi zirga iejūga piederumi sakārtoti vienuviet, bet latviešu sievietes pasaule – tā dēvētajā – omītes istabā. Ir arī kalēja kalve – pašu spēkiem izmūrēta darba vieta ar laktu, plēšām, ratu šķūnis – ar kuļmašīnām un citiem darbarīkiem, ūdensdzirnavas, kas gaida savu „atdzimšanu”. Tādējādi semināra dalībniekiem atklājās vēl viena sakopta, interesanta, tūristiem atvērta atpūtas vieta, ko iekļaut kādā ceļojuma maršrutā uz Zemgali.

Pēdējais mūsu semināra pieturas punkts Zemgalē – Skaistkalne – mūs sagaidīja, ietinies dzestrā, rudenīgā miglā. Pēc gardām, sātīgām pusdienām Skaistkalnes vidusskolas ēdnīcā dalībniekiem bija iespēja pabūt vienā no nedaudzajām Latvijas skolām, kur bērni savas skolas gaitas pavada īstā seno laiku pilī. Pretstatā pierastajām mūsdienīgām, renovētām, vidusskolām, Skaistkalnes skolā vēstures klātbūtne ar majestātisku kamīnu, grezniem dekoratīvās apdares fragmentiem augstajos griestos mijas ar moderni iekārtotiem kabinetiem, mūsdienīgām tehnoloģijām un apkures „brīnumu” (ģeotermālā apkures sistēma – divi nelieli balti skapīši un 3km cauruļvadu pazemē- pazemes siltuma iegūšanai un izmantošanai).

Pirmsskolas un sākumskolas bērni zinības apgūst citā zinību kalnā, renovētā, atjaunotā ēkā Skaistkalnes centrā. Te uzskatāmi varēja redzēt ciešu sadarbību un mijiedarbību starp abiem šī vecuma posmiem, tāda veida izglītošanas niansēm un priekšrocībām. Skolotājas Māra Kaminska un Vitālija Gotharde varēja palepoties gan ar saviem izveidotajiem interaktīvajiem materiāliem, gan mīlīgo sporta zāli, gan dalīties pieredzē par IKT izmantošanu un bērnu izglītošanu. Mūsu semināra dalībniekiem nepalika nepamanīta jaunāko tendenču un prasību ieviešanas aktualitāte pirmsskolas metodiskajā darbā.

Pirms garā mājupceļa mūsu skolotājiem bija iespēja krietni izlocīt kājas, apceļojot Skaistkalnes ciema ģeoloģisko brīnumu un postu – karsta kritenes (dažāda dziļuma krāterus, kas veidojas, pazemes ūdeņiem izšķīdinot apakšējo slāņu iežus, tādējādi, iegrūstot zemei). Mūsu atraktīvais gids, vēstures skolotājs Ingus Pavinkšnis, zinājās pastāstīt vairāku kriteņu izcelšanos apstākļus un to ietekmi uz skaistkalniešu dzīvi. Skaistkalnes Romas katoļu baznīcā paulīniešu tēvs Jānis Vīlaks savā stāstījumā atklāja Skaistkalnes baznīcas kultūrvēsturisko un sakrālo nozīmīgumu, kā arī aicināja visiem kopā nolasīt lūgšanu pie Dievmātes Brīnumdarītājas – Latvijas Ģimeņu Aizbildnes – svētbildes. Drosmīgākos tēvs Jānis aizveda vārda vistiešākajā nozīmē pazemes valstībā – kapenēs, kur par savu atdusas vietu baznīcas pagrabus līdz 19.gs. izvēlējās ne vien daudzi Kurzemes hercogistes katoļticīgie muižnieki, bet arī augstas Vidzemes amatpersonas. «Cilvēkiem, kas ierodas aplūkot kapenes,  lieku aizdomāties par patiesām dzīves vērtībām:  kas ir Dievs, kas ir nāve,» dziļdomīgi noteica tēvs Jānis.

Kaut arī semināra dalībnieki mājās atgriezās tikai ar tumsiņu, ikviens jutās ieguvējs – viela pārdomām pēc pieredzes apmaiņas pirmsskolas mācību iestādēs, jaunas idejas, fotogrāfijas un pieturas punkti kā garīgiem, tā arī laicīgiem ceļojumiem. Ar skatu no malas iespēja kritiski izvērtēt ikviena ieguldījuma svarīgumu, sava darba produktivitāti un misijas apziņas klātbūtnes nepieciešamību skolotāja darbā.

Gribas pateikties Valles PII un Skaistkalnes vidusskolas skolotājiem par viesmīlīgo uzņemšanu un savas dalīšanos pieredzē. Tāpat lielais paldies Skaistkalnes vidusskolas direktora vietniecei audzināšanas jomā Lolitai Silakaktiņai par ieteikumiem maršruta izstrādāšanā, kā arī Daugavpils novada domes Izglītības pārvaldei par finansējumu un atbalstu  izbraukuma semināra organizēšanā.