14. jūnijs. Pirms 80 gadiem tāpat gaisā virmoja jasmīnu smarža, pīpenes priecīgi raudzījās baltajos padebešos, laiski vērās košo peoniju pumpuri, no savām ligzdām pasauli ziņkāri vēroja mazo aistēnu acis, bet cilvēki devās savās ikdienas gaitās, nenojaušot, ka 15 425 Latvijas iedzīvotājiem tā bija pēdējā diena dzimtenē.

Lai skolēni izzinātu savas ģimenes un savas valsts vēsturi, paustu savu skatījumu uz šiem traģiskajiem notikumiem, jau vairākus gadus fonds “Sibīrijas bērni” rīko Zīmējumu un sacerējumu konkursu “Sibīrijas bērni 1941/1949 – trimdas bērni 1944”.

Šogad radošo darbu konkursā piedalījās arī Špoģu vidusskolas 11.a klases skolniece Elāna Gavrilova. Viņas eseja “Dzimtene un tēvu zeme” izpelnījās žūrijas ievērību, un Elāna ieguva 1. vietu skolēnu grupā no 16 līdz 19 gadiem. Savā darbā viņa pievērsās problēmai, kas Latvija ir tiem, kuri ir dzimuši izsūtījumā, saistot to ar sava vectēva likteņstāstu un pārdomām par situāciju mūsdienās: kas Latvija ir bērniem, kuri dzimuši ārzemēs, jo vecāki savulaik, dažādu apstākļu spiesti, aizbraukuši no dzimtenes, bet nu ir atgriezušies.

Fonda “Sibīrijas bērni” rīkotajā noslēguma pasākumā Latvijas Televīzijā, uz kuru tika aicināti konkursa laureāti, skolēni lasīja savu darbu fragmentus. Elāna stāsta, ka tas bijis ļoti emocionāls pasākums, jo klausīties tik smeldzīgus atmiņstāstus ar vienaldzīgu sirdi nav iespējams.

Liels pārsteigums un prieks bija fonda dāvinātā grāmata “Sibīrijas bērni” divos sējumos, bet augustā konkursa laureāti tika aicināti uz tikšanos ar Valsts prezidentu.