Turpinot sarunas ar deputātiem rubrikā „Iepazīšanās ar deputātu”, piedāvājam interviju ar Daugavpils novada domes deputātu, Sventes vidusskolas direktoru Aleksandru Sibircevu. Viņš novada domē tika ievēlēts no Daugavpils novada partijas un strādā jau otro sasaukumu. Aleksandrs Sibircevs ir viens no pieredzes bagātākajiem deputātiem, jo vairākus gadus bija Sventes pagasta padomes deputāts. Novada domē viņš ir Finanšu komitejas loceklis un Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas loceklis.

A.Sibircevs ir Sventes pagasta iedzīvotājs. Kopā ar sievu Svetlanu izaudzināja divus bērnus – dēlu un meitu. Dēls tagad dzīvo Rīgā, meita – Turcijā, un audzina mazo meitiņu. Pats Aleksandrs kopā ar diviem brāļiem un māsu uzaudzis Višķos. Māte kopā ar saviem vecākiem bija izsūtīta uz Sibīriju – Omskas apgabalu un tur apprecējās ar sibīrieti, tāpēc arī ir tāds uzvārds – Sibircevs. Tur arī piedzima vecākais brālis un Aleksandrs. Gada vecumā Aleksandrs kopā ar vecākiem pārbrauca uz Latviju – uz Višķu pagastu. Šeit jau piedzima māsa un jaunākais brālis. Pēc Rīgas fizkultūras institūta absolvēšanas 1980.gadā A. Sibircevs atnāca strādāt uz Sventes vidusskolu par sporta skolotāju, un jau pēc sešiem gadiem kļuva par skolas direktoru. Šajā amatā nostrādāti jau 28 gadi.

Jūs bijāt ilggadējs Sventes pagasta padomes deputāts. Kā pievērsāties politikai? Kāds bija pirmais solis?

Vispār politika man nav tuva joma, taču, kad tu esi kopā ar pārējiem, kuri pieņem lēmumus, tu vari vairāk vai mazāk ietekmēt šo jautājumu risināšanu. Tā kā es esmu skolas direktors, es labi pārzinu izglītības jomu un varu to attīstīt. Kā skolas direktors es satiekos ar vecākiem, tātad ar daudziem iedzīvotājiem. Lielākā Sventes pagasta iedzīvotāju daļa ir Sventes vidusskolas absolventi. Kontaktējoties ar vacākiem un bērniem, es pārzinu viņu problēmas, līdz ar to varu palīdzēt risināt nepieciešamos jautājumus. Tāpēc uzskatu, ka ir jāpiedalās lēmumu pieņemšanā un pagasta attīstībā. 80.gadu beigās pagasta priekšsēdētāja, kura, starp citu, ir bijusī skolotāja, piedāvāja startēt vēlēšanās, un es piekritu. Tad bija tikai viens saraksts, taču tas bija optimāls – deputātu sastāvs bija darbspējīgs.

Kāpēc Jūs izvēlējāties strādāt Finanšu komitejā?

Es vēl pirmajā sasaukumā pieteicos strādāt ne tikai Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā, kas pats par sevi saprotams, bet arī Finanšu komitejā. Uzskatu, ka finanses ir gandrīz svarīgākā joma, jo ar to ir saistīti daudzi jautājumi. Skolas direktoram arī saimnieciskās lietas un finanses ir prioritārās.

Kādas sfēras Daugavpils novadā, Jūsuprāt, ir prioritāras?

Tagad novadā ir ļoti aktuāla izglītības sfēra – tiek ieguldīti lieli līdzekļi. Tiek rekonstruētas 8 skolas. Un šis process iet ļoti smagi – būvnieki neiekļaujas grafikā. Teiktu, ka izglītība ir vissāpīgākais jautājums. Jaunatne brauc uz ārzemēm, paliek mazāk iedzīvotāju un attiecīgi – mazāk skolēnu. Novadā ir plašs skolu tīkls un kļūst aktuāls skolu optimizācijas jautājums, jo pastāv problēma, kā nokomplektēt pirmās un desmitās klases. Novadā ir piecas vidusskolas, un tikai Špoģu vidusskolai nepastāv klašu komplektācijas jautājums. Šī problēma ir ļoti sāpīga. Skolās strādā pietiekoši daudz cilvēku – pedagogi un tehniskie darbinieki – un viņi ir nobažījušies, vai būs darbs. Te ir jārēķina. Ir, piemēram, 8-10 bērni, kuri vēlas iet uz vidusskolu, bet klases izveidošanai ir nepieciešami 12. Ir divi varianti: vai nu tiek atvērta klase ar nepietiekošo bērnu skaitu un piešķirts papildus novada finansējums, vai nu bērni aiziet uz pilsētu. Tad savukārt ir jāmaksā pilsētas pašvaldībai savstarpējo norēķinu ietvaros par mūsu skolēnu apmācību. Jāizrēķina, cik pašvaldībai izmaksās šie savstarpējie norēķini, un kas ir izdevīgāk. Vai nu savi skolotāji paliks strādāt novadā, saņems attiecīgo atalgojumu un maksās nodokļus. Izglītības pārvalde pašlaik gatavo dokumentus par izmaiņām nolikumā, kas ļaus klases komplektēt arī tad, kad būs mazāk par 12 skolēniem.

Varbūt ir tādas jomas, kurām novadā vajadzētu pievērst vairāk uzmanības?

Uzskatu, ka tā ir saimnieciskā joma. Valstī ir nolaists ražošanas un saimniecības jautājums. Jo, ja ir ražošana, tad viss attīstās, ir nauda un viss virzās uz priekšu – ir darbavietas, ir nodokļi, ir ienākumu – cilvēki strādā un ir apmierināti, nebrauc uz ārzemēm. Tāpēc uzskatu, ka novadā un visā valstī jābūt prioritārai ražošanas attīstībai.

Uzskatu, ka mums ir jādomā par mūsu bērniem, par iespēju atbalstīt jaunajās ģimenes. Protams, pirmkārt, par to ir jādomā valstij. Ierīkot bērnu laukumus, atvērt bērnu visdažādāko mantu nomas vai apmaiņas punktus, piemēram, tur varētu būt pieejami mašīnas sēdeklīši. Jauna ģimene parēķina izdevumus un domā, cik bērnus var atļauties – vienu, divus vai trīs. Valstī domā, kā atgriezt cilvēkus no ārzemēm, kā uzlabot demogrāfisko situāciju, bet šajā jautājumā neko nedara. Novadā mēs varam padomāt par bērnu rotaļu laukumu izveidošanu.

Kā pozitīvu piemēru varu minēt brīvpusdienas skolēniem. Pagājušajā gadā valsts piešķīra brīvpusdienas 1. un 2.klašu skolēniem, pašvaldība – 3. un 4. Šogad valsts apmaksās pusdienas arī trešo klašu skolēniem, pašvaldība plāno piešķirt bezmaksas pusdienas bērniem līdz 6. klasei ieskaitot. Tas jau ir patiešām labs atbalsts ģimenēm. Tiek atbalstīti arī visdažādākie jauniešu projekti, tiek rīkotas un atbalstītas nometnes un citas aktivitātes.

Taču pašvaldība nevar pati atvērt jaunus uzņēmumus…

Jā, darbavietas novadā ir atkarīgas no uzņēmējiem. Mēs, piemēram, atšķirībā no Ilūkstes novada, saglabājām katrā pagastā savu pārvaldnieku un attiecīgi arī darbiniekus, kuri risina uz vietas visus jautājumus. Mums varētu pārmest pārāk lielu štatu darbinieku skaitu. Protams, varētu visu centralizēt, un cilvēkiem būtu jābrauc uz pilsētu, jātērē savs laiks un nauda. Taču tāds modelis ir iedzīvotājiem ērtāks un arī tiem, kuri strādā pagastā, ir darbs, viņi maksā nodokļus – un tas ir pozitīvs moments. Pretējā gadījumā vietējie iedzīvotāji paliek bez darba un cilvēkiem jautājumu risināšanai ir jābrauc uz pilsētu.

Ja runājam par uzņēmējiem, tad, ja viņi lūdz atbalstu un tas ir pašvaldības spēkos, tad palīdzība tiek sniegta, bet tādu iespēju ļoti maz.

Cik aktīvi deputāti piedāvā savas idejas?

Diemžēl tas notiek reti. Šajā jomā mūsu deputāti ir diezgan pasīvi. Aktīvāki ir pārvalžu vadītāji – viņi parasti ierosina izskatīt jaunas idejas.

Ir arī sievietes deputātes. Jūsuprāt, kam ir vieglāk veikt deputāta pienākumus – vīriešiem vai sievietēm? Kā sadarboties ar sievietēm?

Nekad par to nedomāju. Uzskatu, ka sievietei mazliet grūtāk, jo viņa atšķirībā no vīriešiem velta vairāk laika ģimenei. Vīrieši risina citus jautājumus – viņiem ir jānopelna nauda ģimenei. Sieviete vairāk nodarbojas ar bērnu audzināšanu, ar saimnieciskajiem jautājumiem mājās, tāpēc viņai ir grūtāk atrast papildus laiku vēl arī deputātu jautājumu risināšanai. Kas attiecas uz darbu, tad, kontaktējoties ar sievietēm, saprotu, ka daudzos jautājumos viņas ir gudrākas par vīriešiem. Mums nav nekādu strīdu starp deputātiem, viss notiek mierīgā gaisotnē.

Ar kādiem jautājumiem novada iedzīvotāji nāk pie jums kā pie deputāta?

Nesen pie manis viena pensionāre atnāca runāt par skolas jaunatnes nodarbošanās problēmu vasaras brīvlaikā – par kārtību, uzvedību. Bērni paliek bez uzraudzības. Šo jautājumu grūti risināt. Ir jārunā ar vecākiem. Viņi nepilda savus pienākumus, kaut gan likumā ir noteikts, ka vakarā vecākiem ir jānodarbojas ar saviem bērniem un ir jāpieskata viņus. Šeit vairāk sankciju lietas. Deputāts ar to nenodarbojas. Deputāti jau ir apsprieduši jautājumu par pašvaldības policijas institūcijas ieviešanu novadā. Uzskatu, ka mums ir vajadzīgs tāds darbinieks, kurš uz vietas kontrolē kārtību. Un pašvaldības policists būtu uz vietas, kontrolētu situāciju. Šī struktūra novadā ir jāizveido.

Bīstamo koku ciršanas jautājums – kopā ar pagastu to atrisinājām. Par māju labiekārtošanu. Lūdza izskaidrot apkures tarifu veidošanos, kā to samazināt. Un, protams, ir daudzi citi jautājumi.

Kādi jums ir vaļasprieki, vai tiem atliek pietiekoši laika?

Laiks ir tāda lieta, kā cilvēks saplāno, tā arī būs. Ja ir vēlēšanās, var ļoti daudz izdarīt, ja neko negrib darīt, var pateikt „man nav laika”, un nekas nenotiks. Tā kā es esmu sporta skolotājs, man patīk paspēlēt volejbolu. Sventē ir divas volejbola komandas, un vienā no tām ir mani audzēkņi, kuri jau beiguši skolu. Mēs piedalāmies novada sacensībās un sacensībās, kas notiek ārpus novada. Vasarā ir pludmales volejbola sezona.

Savu laiku prasa arī darbi dārzā, siltumnīcā – ir neliels dārziņš. Vajag uzturēt kārtībā arī mantoto vecāku māju Višķos – regulāri ir jāpļauj zāle, un tas arī prasa daudz laika.

Bija gadi, kad es nodarbojos ar fotografēšanu, pēc tam to nomainīja citas lietas. Bija tāds periods, kad es strādāju ar koku – to es mantoju no vectēva. Savu aizraušanos izmantoju arī tagad, noformējot skolu. Daudz laika pavadu pie datora, jo internetā ir daudz informācijas, un tas ir kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu it īpaši jaunatnei.

Jūs jau ilgus gadus esat kopā ar jauno paaudzi. Kā izdodas atrast kopējo valodu?

Strādājot ar jaunatni, ir jāorientējas visās jomās, kas viņai ir interesantas, pretējā gadījumā vari kļūt skolēniem neinteresants un būs grūti atrast kopējo valodu. Uzskatu, ka personīgais piemērs ir ļoti svarīgs. Piemēram, es droši varu katram aizrādīt par smēķēšanu, jo pats nesmēķēju. Svarīga lieta ir autoritāte, tad arī vieglāk var atrisināt visus jautājumus, atrast kopējo valodu.

Kādas rakstura īpašības Jums piemīt, vai ir kāds dzīves moto?

Uzskatu, ka cilvēkam ir jābūt komunikablam, jāprot veidot attiecības, sadarboties, un es arī cenšos tāds būt. Es labprāt kontaktējos ar cilvēkiem, atrodu kopīgo valodu gan ar jaunatni, gan ar vecāko paaudzi, jebkurus jautājumus risinu labestības gaisotnē, nevis strīdu ceļā. Dzīves moto – ja dari kādu darbu, tad dari to kārtīgi, lai nebūtu kauns par rezultātu.

Ar ko Jūs lepojaties Daugavpils novadā?

Sākšu ar savu pagastu. Sventes pagasts ir vecākais pagasts novadā, un augusta beigās atzīmē savu 150. jubileju. Lieli svētki notika 23.un 24.augustā. Es lepojos ar to, ka mūsu pagastā ir tādas labas vietas, kuras labprāt apmeklē arī cilvēki no citām Latvijas malām – Sventes muiža, to atjaunoja mūsu skolas bijušie audzēkņi, tagad tā ir laba un sakopta vieta, uz kuru patīkami atbraukt. Mums patīk, ka piebrauc autobusi un individuālie tūristi. Gribu, lai arī visā novadā būtu sakoptas interesantas vietas, lai tur varētu atbraukt cilvēki. Ļoti patīkami, ka Višķos tika sakārtota estrāde, stadions, pludmale. Tiek realizēti visdažādākie projekti, piemēram, labiekārtots Silenes ezera krasts, sakopts Medumu parks. Jauka vieta – Slutišķi. Protams, ka visur ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus.

Es lepojos ar mūsu krāšņo dabu un sakoptiem objektiem. Mums ir ļoti skaista daba. Piemēram, mūsu ģimenei vairāk patīk ceļot pa Latviju, novadu, nevis braukt uz ārzemēm. Lepojos, ka novadā ir tūrisma aģentūra „TAKA”, kas nodarbojas ar Daugavpils novada popularizēšanu.

Viens nenopietns jautājums – vai nebija gadījumi, kad Jūs apturēja un sodīja ceļu policija?

Auto vadu jau 17 gadus. Neko nevaru pārmest ceļu policijai. Protams, dažreiz mani aptur policijas darbinieki. Tas nenotiek bieži un ir saistīts ar ātruma pārsniegšanu, īpaši, kad braucu uz Rīgu – gribās tikt ātrāk. Tomēr es cenšos būt kārtīgs autovadītājs.