Naujenes pamatskolā nedēļu mācījās bez skolas zvana

Naujenes pamatskolā nedēļu no 8. aprīļa līdz 12. aprīlim raksturoja kāda īpaša iezīme – stundu sākumu/beigas neieskandināja skolas zvans. Skolas zvans bija devies pavasara “brīvdienās”. Skola bez starpbrīdi ieskandinošā zvana – tam, kurš kādreiz ar nepacietību gaidījis stundas beigu signālu, šāda ideja liksies mulsinoša. Skolotāji un skolēni atkal mēģināja iztikt bez zvana, sekojot, kad nepieciešams starpbrīdis.

Daudziem tas liksies dīvaini, jo esam pieraduši, ka mums apkārt ir dažādi zvani. Zvanam un zvanīšanai mūsdienās galvenokārt ir saistība ar telefona zvaniem, jo ar tiem ikdienā saskaras katrs. Bez telefona cilvēki nevar iedomāties savu ikdienas dzīvi. Ar zvanu asociējas arī durvju zvans, bet kādam – baznīcas zvans un arī mūzikas instruments un citas dzīves jomas, kurās var dzirdēt zvana skaņas. Zvanam un zvanīšanai mūsdienās ir saglabājusies tā galvenā funkcija – signalizēšanas funkcija.

Gadiem esam pieraduši, ka par mācību stundu sākšanos un beigšanos skolotājus un skolēnus informē skaļās elektriskā zvana skaņas. Visi, kas mācījušies skolā, bez tā nevar iedomāties skolas dzīvi, jo tas ne tikai atgādina par mācību stundām, bet aicina doties starpbrīžos. Turklāt arī garšīgās pusdienas sākas ar zvanu no stundas un beidzas ar zvanu uz stundu.

Kāds varbūt arī domā, ka skolas dzīve apstāsies, ja tajā neskanēs zvans. Taču tā nu vairs nedomājam mēs – Naujenes pamatskolas kolektīvs, jo jau otru reizi skolas mācību darbs tika organizēts bez skolas zvana. Bezzvana nedēļas mērķis – skolēnu paškontroles un pašdisciplīnas audzināšana. Visu nedēļu mēs kopā neuzkrītoši sekojām tam, lai laikā sāktu stundu, laikā aizietu uz ēdnīcu pusdienās un laikā dotos atpūtā ne tikai skolā, bet arī ārā. Kopā mācījāmies dzīvot bez signalizācijas iekārtām – visi gājām un visu darījām savlaicīgi.

Lielākā daļa skolēnu un skolotāju atzinīgi novērtēja bezzvana nedēļu. Daudziem zvans uz stundām ir kā trauksmes signāls, bet nedēļa bez zvana pagāja mierīgāk, jo zvans nelika satrūkties un ļāva klusi pabeigt iesākto. Daudzi atzina, ka mācījās novērtēt laiku, bija jādomā, cik tad ir garas 15 minūtes, 10 minūtes, kā arī mācību stundas likās īsākas. Turklāt šī nedēļa bija mierīgāka arī mūsu apkopējām, jo nevajadzēja sekot pulkstenim un varēja mierīgi paveikt savus darbiņus.

Tā mierīgi strādājot klusumā, pagāja nedēļa pirms Pūpolu svētdienas. Citiem arī gribat ieteikt – pamēģiniet stundas bez zvana, jo vislabāk cilvēku disciplinē paša laika kontrole, nevis kaut kāda signāla gaidīšana, kas tikai izsauc lieku trauksmi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *