Par piedzīvoto Baltkrievijā

Jau astoto reizi jūlijā Novkas vidusskolas (Vitebskas raj.) kolektīvs sagaidīja zemgaliešus kā savējos. Pateicamies jaunieceltajai skolas direktorei, viņas vietniekiem un skolotājiem par mums sagādātajām trim piesātinātajām dienām, ko var saukt par pazīstamu un jaunu seju kaleidoskopu.

Pirmā diena – «Atveseļojošā» – bija kā rehabilitācija pēc ilgā nakts pārbrauciena. Mūsu delegācija apmeklēja 1.kategorijas sanatoriju „Železnodorožnik”. Tās galvenais ārsts mums pastāstīja par pakalpojumiem, parādīja sanatorijas teritoriju, ziemas dārzu, kurā kafijas kokam un banānu palmai jau bija sākuši briest augļi, pacienāja ar īpašu minerālūdeni un ļāva izbaudīt mūzikas terapiju īpaši relaksējošos krēslos. Sanatorijā „Ļetci” mums tika nodrošināta ārstniecisko procedūru (SPA&Beauty) kabinetu apskate, varējām pagaršot un salīdzināt dažādos minerālūdens veidus, pastaigāties pa apkārt esošo meža parku. Spriežot pēc darbinieku teiktā, daugavpilieši ir samērā bieži viesi šajās iestādēs.

Novkas vidusskolā pavisam nesen ir atvērta skolas muzeja telpa ar nosaukumu „Kosmosa vēsture”. Skolēni kopā ar fizikas skolotāju mums parādīja apkopotos eksponātus, pastāstīja par K.Ciolkovski un J.Gagarinu. Piedāvāja uzminēt mīklu par melnajā kastē noslēpto ikdienišķo priekšmetu, ko J.Gagarins vienmēr nēsājis sev līdzi. Vai uzminējāt? Tā, izrādās, ir uzvalka poga. J.Gagarins ir bijis tik slavens un populārs, ka daudzi pēc tikšanās ar viņu gribējuši kaut ko paņemt sev par piemiņu. Visbiežāk tās bijušas pogas…

Mēs noskatījāmies video par mūsdienu kosmonautu dzīvi stacijā. Uzzinājām informāciju par 3 baltkrievu kosmonautiem, apskatījām kosmonauta Oļega Novicka fotogrāfiju izstādi. Interaktīvā stendā ar kosmonautu pirkstaiņiem pamēģinājām uzgriezt skrūvi un salikt lego konstruktoru. Apskatījām skolēnu izgatavotos raķešu modeļus. Ļoti spilgta šīs telpas detaļa – zvaigznēm mirdzošu debesjumu imitējoši griesti. Skaisti un vilinoši! Mēs novēlējām draugiem jaunas uzvaras debesīs un uz Zemes.

Otrā diena – «Aktivizējošā»

Jau pēc iepriekšējiem braucieniem mums bija zināms, ka Novkas vidusskolā gan bērniem, gan skolotājiem ir ļoti īpaša attieksme pret sportu. Blakus skolai atrodas rajona sporta komplekss, ko saviem treniņiem izmanto kā ciema iedzīvotāji, tā arī skolēni. Šogad skolotāji aizrāvušies ar jaunu aktivitāti – smaiļošanu.

Arī mūsu delegācijai bija iespēja smaiļot agro pilsētiņā Dolža. Saņēmuši instruktora drošības norādījumus, ieņēmām vietas smailītēs. Pēc noairētajiem 5 metriem sajutām azartu: „Mēs pa Daugavu uz mājām aizpeldēsim!” Bet tas bija tikai sākums… Instruktors bija izdomājis maršrutu pa tādiem strautiņiem un dīķīšiem, kur vairāk noderēja dzīves pieredze, nevis sportiskā meistarība. Izpeldot atklātā ezerā, bija skaidrs, ka trūkst treniņu un saskanīgu komandas kustību pat pāros. Ir uz ko tiekties!

Pēcpusdienā devāmies uz agro pilsētiņu Gorodok (30 km no Vitebskas). Tur mūs izvizināja pa mežā izbūvēto slēpošanas un skrituļošanas trasi (platums 7 m, bet ar mākslīgo sniegu var sasniegt 10 m). Elpu aizraujoši uzbraucieni un nobraucieni (augstākais kritums 28 m), strauji pagriezieni. Kļuva skaidrs, cik spēcīgam un izturīgam jābūt sportistam, lai pārvarētu šo treku. Sportistiem ir nodrošināta ne tikai treniņu un sacensību vieta, bet arī viesnīca, ēdnīca un atpūtas zona.

Dienas turpinājums bija ieplānots Vitebskas novadpētniecības muzejā jeb tā privātkolekcionāru filiālē. Kas notiek, dzirdot vārdu „muzejs”? Jā, jā, vienam otram sejiņa izstiepjas garāka vai saviebjas.

Šajā gadījumā tas nebija garlaicīgs gida stāstījums un eksponātu apskate, bet interaktīva šķēršļu pārvarēšanas spēle „Kolekciju noslēpumi”. Mēs izveidojām 2 komandas un cīnījāmies savā starpā par to, kura ātrāk atradīs atbildes uz vēstures mīklām. Brīžiem jozām pa muzeju ar degošām acīm, brīžiem sastingām un uzmanīgi pētījām eksponātu stendus. Tā bija gan ieinteresētība, gan azarts.

Trešā diena – «Atsvaidzinošā»

Šīs dienas rīts bija silts un saulains, un mēs Vitebskā varējām aplūkot meistaru gadatirgu, iegādāties suvenīrus, arī satikties ar Latvijas amatniekiem. Nometnes programmā bija ieplānots Ugunsdrošības un glābšanas centra apmeklējums. Mūs palūdza mantas atstāt blakus telpā, jo tuvāko 2 stundu laikā tās mums traucēs. Tiekot aiz barjeras, mūs sagaidīja 3 glābēji, kuri vadīja spēli.

„Kvesta” leģendā ir teikts, ka bija tāds cilvēks, kurš zināja visus drošības noteikumus un varēja tikt galā ar jebkuru situāciju. Bet viņš pazuda, neviens viņu nevar atrast. Ir palikusi tikai grāmata, kurā aprakstīti visi viņa noslēpumi. Spēles dalībnieku uzdevums ir atrisināt šos noslēpumus un iepazīties ar varoņdarbiem. Risinot dažādas mīklas, izpildot uzdevumus, pēc norādēm kartē tika atrastas telpu atslēgas. Grupas dalībniekiem bija „brīnumplanšetes”, kuras norādīja uz kļūdām dzīvoklī, kad netiek ievēroti drošības noteikumi, mēs sniedzām palīdzību nelaimē nonākušajiem utt. Visas telpas bija mākslinieciski atbilstoši noformētas. Kulminācija bija telpa, kurā tika imitēts ugunsgrēks mājā. Tumsa, piedūmojums, īslaicīgi gaismas efekti, trokšņi, kliedzieni – tas viss atstāja pamatīgu iespaidu. Laiks šajā centrā aizskrēja nemanot, un mēs vēl ilgi pārrunājām piedzīvoto.

Vakarpusē bija ieplānots festivāla „Slavjanskij bazar” atklāšanas koncerta apmeklējums. Atkal jauns piedzīvojums, jo tāda mēroga pasākumā, kur 3-4 reizes notiek personu kontrole un mantu pārbaude, reti kurš ir piedalījies. Sāka pūst vējiņš, kas atnesa lietu un vēsumu. Tādā atmosfērā, lai arī zem jumta, bija diezgan liels pārbaudījums klausīties liriskas dziesmas. Bija skaisti, neskatoties ne uz ko!

Ceturtās dienas rīts – «Noslēdzošais».

«Mēs vēlreiz gribam atgriezties šajā kaimiņvalstī!» – tās skan kopējais visu trīsdienu nometnes dalībnieku sapnis.