Ierodoties skolā pēc vasaras brīvdienām, skolēni stāsta, kā ir pavadījuši ne visai silto un saulaino vasaru, uzdod daudz jautājumu un bieži vien taujā: „Vai dosimies pārgājienā? Kad beidzot būs pārgājiens?”

Un nu ilgi gaidīta diena ir pienākusi! Teiciens Drūms kā rudens rīts nebūt nav attiecināms nedz uz silto un saulaino 17.oktobra rītu, nedz uz bērnu priekā starojošām sejām. Atrodam ērtus apavus, piemērotu apģērbu un, protams, vēlmi iepazīt Medumu apkārtni.

Sanākam skolas pagalmā, atkārtojam drošības noteikumus, uzklausām direktores ceļavārdus un grupa pēc grupas dodamies ceļā – jaunākie pa priekšu, pēc tam vecākie. Pārgājiena laikā vērojam izmaiņas dabā, ieklausāmies putnu dziesmās, sveicinām retos pretimnācējus.

Nonākot paredzētajā vietā, katra grupiņa ierīko nometni, izrotā to un izdomā savas apmešanās vietas nosaukumu – Jautrā ligzda, Ērtais mājoklis, Jautrās krāsas, Cīnītāji, Pīlādzītis. Kurš nav nodarbināts nometnes ierīkošanā, vāc sausos zarus kopīgam ugunskuram. Vēlāk ieturam maltīti, nedaudz atpūšamies, tad apciemojam kaimiņnometnes un mīļi sagaidām viesus arī mūsu nometnē, fotografējamies, vērojam mazo iemītnieku dzīvi ezera krastā – pamanām ašo sienāzīti un apdomīgo mārīti, steidzīgās spāres un čaklās skudras. Kāds mēģina tos fotografēt, cits ķeras pie zīmēšanas.

Stafešu rīkošana Rudens pārgājienā nu jau kļuvusi par jauku tradīciju, tādēļ skolotāji Sergejs Bogdanovs un Aleksejs Korotkovs pulcina audzēkņus divas komandās. Šogad sacenšas jauktās komandas Vitorijas Straumes un Sergeja Kirčenko vadībā. Godīgi un objektīvi tiesāt piekrīt skolas psiholoģe Tatjana Kovaļonoka.

Kamēr komandas sacenšas un līdzjutēji uzmundrina savējos, skolas logopēde Marija Taunleja ar interesentiem vāc mežrozīšu augļus un avenāja lapas, vāra dziedniecisku un smaržīgu tēju, ar ko uzcienā visus klātesošos, un, pirmām kārtām, stafešu uzvarētājkomandu.

Tad Nils Piščuļonoks uzsāk instruēšanu pirms nu jau iemīļotām sacensībām ar orientēšanās elementiem. Skolēni sadalās trīs komandās, katra saņem apvidus karti ar norādēm par apslēpto mantu. Līdz ar starta signālu komandas metas meklējumos. Šoreiz uzvar draudzība.

Viens aizraujas ar zīmēšanu, cits piedalās flešmobā „Ziepju burbuļi”, savukārt Marianna Čubreviča raksta dzejoļus.

Nemanot pienāk arī laiks pusdienām, kuras karstas piegādā no skolas ēdnīcas. Un, protams, tās vislabāk garšo brīvā dabā sirsnīgā un jautrā kompānijā. Kāri notiesājam piedāvāto azaidu, mazliet atpūšamies, baudām siltos saules starus.

Pirms pārgājiena skolā tika rīkota radošā darbnīca „Gaisa pūķi”. Nu ir pienācis īstais laiks gaisa pūķu parādei. Lai arī šodien ir bezvējš un pūķi pārāk augstu nelido, tomēr gan tiem, kas laiž pūķus, gan tiem, kas tikai vēro, šī nodarbe sagādā lielu prieku. Visaugstāk paceļas Antona Trofimova un Jevgeņija Dedelisa veidotais pūķis, lieliski planē Irinas Umarovas un Viktora Anaņjeva Līdaciņa.

Konkursi un izklaides turpinās, bet ugunskurā jau pietiekoši ogļu, lai ceptu kartupeļus un desiņas. Kad kārtējo reizi ir gardi paēsts, visi gaida apbalvošanu, jo šodien ikviens piedalījās sacensībās un darbojās līdzi, ikkatrs atrada sev piemērotu nodarbi gan pēc vēlmēm, gan iespējām un prasmēm. Kad nu beidzot pienāca laiks posties mājās, pļaviņa ezera krastā ir tikpat sakopta kā pirms mūsu ierašanās.

Mājupceļā jūtamies piekusuši, bet apmierināti, skolēnu acīs mirdz prieks par gūtajām pozitīvajām izjūtām.

Bērniem tika dota iespēja pilnveidot savas sportiskās prasmes, fantazēt, attīstīt novērošanas spējas, mācīties darboties komandā un prezentēt savu darbu, pilnveidot saziņas prasmes un vienkārši izbaudīt skaisto un saulaino rudens dienu.