Šogad, pavasari gaidot, 8. martā Kalupes pamatskolas pirmsskolā notika mīļi un tradicionāli svētki vecmāmiņām. Gatavojāmies šim pasākumam jau iepriekš, kopā ar skolotājām bērni domāja, kā pārsteigt un iepriecināt sev tuvos cilvēkus. Pašu rokām veidoja ielūgumus, gatavoja dāvanas, zīmēja vecmāmiņu portretus, mācījās dziesmas un dejas.

Pasākums sākās ar to, ka skolotāja Aija palūdza vecmāmiņām atļauju būt par galveno vecmāmiņu. Un sākās ceļojums pasakā par Sarkangalvīti, kura bija nomaldījusies mežā un prasīja ceļu uz vecmāmiņas mājām zaķēniem, gliemezīšiem, putniņiem un pat vilkam. Vilks norādīja garāko ceļu uz vecmāmiņas mājām, bet pats turp devas pa īsāko. Viņš, protams , gribēja apēst vecmāmiņu, Tā ka visas vecmāmiņas ir gudras un prātīgas, tad viņa lika vilkam teikt labus vārdus, dziedāt dziesmas, iet rotaļās. Šeit vilks aicināja palīgā bērnus, kuri ar prieku palīdzēja tam. Mums tiešām bija daudz ko parādīt. Izrādījās, ka arī vilks ir labs. Pēc vecmāmiņu apdāvināšanas, tika piedāvāta iespēja noskatīties kopā multenīti par Sarkangalvīti.

Mēs no visas sirds priecājamies par ikvienu, kurš bija atsaucies uz ielūgumu pavadīt šo pēcpusdienu kopā ar mums. Katrs bērns ir daļiņa no vecmāmiņas, un vecmāmiņa ikvienam bērnam ir īpaša, jo ir vismīļākā, ir tā, kura pažēlo, samīļo, prot izcept visgaršīgākās pankūkas. Omītes ir saprotošas un mūsdienīgas, jo prot vadīt automašīnu, darbā un ikdienā izmanto datoru.

Mazajam cilvēkbērnam ir jāmācās darīt prieku otram, jāmācās pateikt paldies saviem tuvākajiem cilvēkiem. Tas ir pašsaprotami, ka var un vajag kādu iepriecināt, un tam nevajag daudz – tikai atvērtu sirdi, pozitīvu attieksmi. Visi bija gandarīti par kopā būšanu, sirsnīgi pavadīto laiku kopā ar mazbērniem.