Devītās klases skolēni katru gadu maija beigas sagaida ar īpašu satraukumu – skan viņu pēdējais skolas zvans. Devītajiem zvans būs kā jaukas atmiņas vai kaut kas, ko viņi dzirdēs, bet uz mācību stundām tas vairs neaicinās. Kādam tas ir mazliet skumīgi, kādam tas ir lielais izaicinājums, iespēja lielajai dzīvei, kas tagad sāksies. Vēl eksāmeni un tad -katram savi ceļi ejami, skrienami, lidojami.

Šī gada 16. maijā Silenes pamatskolas 9. klasei un viņu klases audzinātājai Eleonorai Griškjānei bija Pēdējā zvana svētki, kuri sākās ar pārsteigumu, jo skolēni „neatnāca” uz savu pēdējā zvana pasākumu. Firma „Kas nokrīt, tas pazūd” atrada pazudušos un tos apsveica „bērnudārza audzēkņi”- 8.klases skolēni, kuri uzdeva mīklas un uzdāvināja zvaniņus. Pēc tam 1.klase novēlēja laimīgu eksāmenu kārtošanu un uzdāvināja kabatlakatiņus. Gaviļniekus apsveica skolas direktore Tatjana Klopova, vecāki un draugi.

Par sasniegumiem un piedalīšanos novada un skolas konkursos, olimpiādēs, pasākumos, sacensībās 9.klases skolēni bija apbalvoti ar Atzinības rakstiem un dāvanām.

Paši skolēni atcerējās savas skolotājas, blēņas un jokus, veiksmīgos brīžus un ne īpaši laimīgos. Iedomājās savu nākotni, nodziedāja fināla dziesmu. Pasākuma beigās skolēni pateicās skolotāju un tehnisko darbinieku kolektīvam.

Ar devīto kopā bija gan viegli, gan grūti. Viņi visi ir tik dažādi, ar savu raksturu, pieredzi – cilvēki ar daudziem sapņiem un ideāliem, kuri mainās. Atskanēja pēdējais skolas zvans. Izejot no zāles, katrs skolēns pieskārās pie zvaniņiem, lai tie atnestu laimi un veiksmi eksāmenos.