Skolotāju diena Kalupes pamatskolā
Skolotāja profesijas popularizēšanas nolūkā šogad Kalupes pamatskolā Skolotāju diena bija svētki ne tikai skolotājiem, bet arī 9. klases skolēniem, kuri bija izteikuši vēlēšanos izmēģināt, kā ir būt skolotājam. Skolotājiem svētki ir, redzot, ar kādu entuziasmu un atbildību viņu audzēkņi iejūtas jaunā skolotāja lomā, savukārt svētki skolēniem – viņiem ir uzticēti tie paši pienākumi, kādi ir skolotājiem ikdienā – sastādīt vadāmo stundu sarakstu, novadīt tās, sekot lietderīgai laika pavadīšanai starpbrīžos.
Skolotāju dienas rīts skolā sākās, staltajiem 9. klases puišiem Maiguram Melderam un Salvim Sietiņam atverot skolas durvis un pasniedzot ziedu pušķi katram skolotājam. Sekoja labo darbu līnija, kurā skolēni saņēma diplomus un medaļas par ieguldīto darbu sporta un ārpusstundu aktivitātēs. Savukārt skolēni dāvāja skolotājiem ieskatu, kādu tad viņi redz skolotāju un pateicību par viņu darbu apliecināja ar ziediem, kuri šoruden padevušies īpaši krāšņi. Ar jaukiem vārdiem skolotājus sveica arī pagasta pārvaldniece Ināra Ūbele, uzsverot, ka Kalupes skola ir izskolojusi daudz pedagogu, kuri strādā tuvākos un tālākos Latvijas novados, bet 7 no pašreizējiem Kalupes skolotājiem ir šīs skolas absolventi, kuri patiesi atzina, ka liela loma profesijas izvēlē ir bijusi ilggadējam skolas direktoram Jāzepam Vucānam, kurš savos skolēnos saskatīja potenciālus pedagoga profesijas turpinātājus.
Pievakarē devāmies uz Birzgales pagasta „Saulītēm”, kur bija liels prieks par atkalredzēšanos ar mīļajiem skolotājiem Jāzepu un Irēnu Vucāniem, sveicot gan Skolotāju dienā, gan skaistajās dzīves jubilejās, kuras viņi abi svinēja tieši šogad. Direktors ar kundzi dalījās pārdomās, kādas viņos ir raisījušās šos 15 gadus, kopš skolas aktivitātēm viņi seko no radio, televīzijas un preses materiāliem, kā arī savu mazbērnu gaitām skolā. Savukārt skolotāji prezentācijas veidā sniedza ieskatu gan par notiekošajām aktivitātēm skolā, gan skolas jauno veidolu, paužot cerību noteikti satikties Kalupes skolā. Novēlot stipru veselību, možu garu un enerģiju, kas ir nepieciešama piepalīdzot dēla Andra kopējā ģimenes saimniecībā gan aprūpējot bišu saimes, gan rušinoties dārzā, gan pārraugot briežu dārzu ,skolotāji devās mājās ar sava veida relikviju – kādreizējo skolas zvanu, kas ļoti ilgus gadus bija direktora roku zvanīts ikdienā un svētku reizēs, aicinot skolēnus būt mērķtiecīgiem, zinošiem, strādīgiem un cilvēcīgiem.
