Mums visiem jāiemācās svešo uztvert kā svešo, pārstājot tam piedēvēt negatīvu jēgu, jo svešais nenozīmē sliktais, bet – interesantais, tas, kas jāiemācās un jāpieņem, jo pasaule ir tik dažāda, tāpēc Špoģu vidusskola nolēma piedalīties projektā” Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos”.

Projektu īsteno Izglītības attīstības centrs sadarbībā ar partneriem Līdsas Attīstības izglītības centru Apvienotajā Karalistē un organizāciju Mono Igaunijā.

Projektu finansē Eiropas Savienība Attīstības un sadarbības biroja” EuropeAid” programmas ietvaros.

Projekta mērķis ir veicināt sabiedrības interesi un līdzdalību globālajā izglītībā (GI) un sekmēt sabiedrības izpratni par attīstības jautājumiem Latvijā, Igaunijā un Apvienotajā Karalistē, kā arī Eiropā kopumā; īpašu uzmanību pievēršot jauniešu izpratnei par savstarpējo mijiedarbību pasaulē, kā arī atbalstot jauniešu aktīvu darbošanos taisnīgākas, vienlīdzīgākas pasaules labā.

Darbošanās projektā nodrošina aktīvu mācīšanās procesu,veicina personības pašatklāsmi caur pasaules norišu izpratni. Skolas projekta komanda aprobē piedāvātos mācību materiālus, dalās pieredzē ar kolēģiem un rosina pievērst uzmanību skolēnus aizraujošām darba formām un metodēm. Projekta ietvaros novadītas ģeogrāfijas, kulturoloģijas,vizuālās mākslas, latviešu valodas, informātikas un dabaszinību mācību stundas, pedagoģiskās padomes sēde , aktualizēta ekoloģiskā audzināšana skolā un pagastā, apskatīti jautājumi par sociālo un ekoloģisko atbildību, globalizācijas procesiem, izaicinājumiem un iespējām, stereotipu veidošanos, cilvēku un notikumu mijiedarbību.

Aktualizējot ekoloģiskās audzināšanas tematiku, skolēni iesaistās „Zaļās jostas” organizētājās akcijās – „Bateriju vākšanas konkurss” un „Tīrai Latvijai!”. Lielu ieinteresētību izrādīja sākumskolas skolēni, vācot gan baterijas, gan makulatūru un cīnoties par „zaļākās” klases titulu.

Skolēni centās pievērst uzmanību ūdens un elektroenerģijas taupīšanai, apsekojot skolas telpas tika izveidota diagramma par izšķērdīgākajām skolas telpām, šajās vietās tika piestiprinātas pašgatavotas atgādnes.

Pamatskolas un vidusskolas posma skolēni mērīja savu ekoloģisko pēdu, izvērtējot rezultātus, katrs individuāli mēģināja izteikt priekšlikumus, kā samazināt savas un ģimenes ekoloģiskās pēdas nospiedumu.

Spilgtākās individuālās atziņas bija šādas:
· mani satrauc iegūtie rādītāji, manuprāt, vairāk jāpārvietojas ar sabiedrisko nevis privāto transportu, jāmazina ceļojumu izmaksas;
· aizdomājos par dažādu lietu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu;
· ļoti daudz elektrības izkūp vējā;
· atbalstīt vietējos ražotājus;
· jāiegādājas energoefektīvas iekārtas un jāsamazina atkritumu daudzums;
· es netaupu, dzīvojam vienu reizi, nodzīvosim un labi, citi arī rūpējas tikai par sevi;
· mazināt patērētāja instinktu, piebremzēt savas vajadzības;
· lai mēs varētu dzīvot labākā pasaulē, katram jāapzinās, kādu postu viņš nodara dabai un mūsu ekosistēmai. Briesmīgi, bet ar laiku izzudīs daudzi dabas resursi un ko tad? Vai spēsim atrast alternatīvu!
· nesaprotu, aptaujā runa iet par ikdienā tik nepieciešamām lietām, bet kad savas vajadzības izvērtē, briesmas, jo mana pēda trīs reizes pārsniedz pasaules vidējo rādītāju, rekordists esmu arī Latvijas mērogā;
· man tas šķiet normāli, jo mūsu vajadzības līdz ar iespējām aug;
· šausmas, ne ēst, ne mazgāties.

Darbošanās rezultātā secinājām, ka skolēniem vides resursu taupīšana ir saistoša, viņi labprāt iesaistās akcijās, spriež par resursu saglabāšanu, uzņemas līdzatbildību par apkārtējās vides sakārtošanu. Mācību procesā skolēnu uzmanība tika pievērsta pasaules attīstības kopīgajām likumsakarībām, kas nosaka kultūru mainību un tuvināšanos, digitālajām pēdām internetā, cilvēku skaita pieaugumam un dinamikai pasaulē.

Vidusskolēnu atziņas:
· manas domas ietekmē stereotipi, iespējams novecojuši priekšstati, mūsu „ģeogrāfiskā izolētība” aprobežo domāšanu plašākā mērogā, es domāju, ka attīstās tikai Eiropa un ASV, bet modernizācija pastāv arī Āfrikā ,maz tiek pasniegta informācija masu medijos, bieži vien tā nav objektīva, līdz ar to maz zinām par attīstības valstīm;
· stereotipi veidojas no mūsu nezināšanas;
· es domāju, ka stereotipi ir kļūdaini, visi cilvēki ir vienādi neatkarīgi no valodas, apģērba un ādas krāsas, cilvēciskais faktors ir noteicošais;
· jāmainās cilvēkiem, to domāšanai un attieksmei pret citādo.

Skolēni guva pārliecību, ka savstarpējais dialogs ir dažādu kultūru vienotājs un sargātājs, veicinot savstarpējo izpratni, laužot stereotipus, var panākt stabilitāti pasaulē un rast risinājumu visaptverošām problēmām. Jaunieši izvirzīja prognozes, kā pasaule varētu attīstīties nākotnē, patika aktivitātes, kurās uzreiz netika sniegts gatavs risinājums, bet līdz atbildei bija jānonāk pašiem.

Aizraujošas bija sākumskolas skolēnu vēstules pasaules bērniem. Citāts no Jadvigas un Marka apsveikuma „Ziemassvētkos mēs tev dāvinām pļavu, lai tu varētu spēlēties ar draugiem. Mēs šo vietu radījām tieši tev. Ļoti ceram, ka tu proti peldēt. Mūsu radītajā pļavā ir arī dīķis tieši tev. Tur ir zivis un tu varēsi makšķerēt. Vēl mēs dāvinām izdomātus ziedus, lai tos tu varētu vīt savos melnajos matos…”

Vispusīga informācija un izpratne par pasaulē notiekošo, rosina pozitīvas pārmaiņas gan savā tuvākajā, gan talākajā apkartnē, tādēļ sociālo zinātņu mācību priekšmetu apguvē jau ir ietverti globālās izglītības jautājumi. Samērā liels mācību stundu skaits globālajai tematikai ir atvēlēts ģeogrāfijā, Latvijas un pasaules vēsturē, politikā un tiesībās, kulturoloģijā un ekonomikā. Pārsteidz fakts, ka arī dabas zinātnes risina šos jautājumus.

Domājams, ka projektā piedāvātie metodiskie materiāli sniegs skolēniem būtiskas zināšanas un prasmes, tos ar interesi izmantos pedagogi gan mācību procesā, gan ārpusstundu aktivitātēs.

Projekta komanda labprāt dalītos gūtajā pieredzē ar interesentiem.

Informāciju sagatavoja:
Daugavpils novada Špoģu vidusskolas projekta komanda