2015. gada brīnišķīgajā 13. oktobra otrdienas rītā, mēs ar klases biedriem un trijiem skolotājiem, devāmies uz Siguldu, Turaidas pili un Līgatni. Mūsu mērķis bija apskatīt un iepazīt Latvijas skaistākās vietas un kultūrvēsturiskos objektus, izmantot Zaļās jostas konkursa “Tīrai Latvijai” atlaižu kartes. Mēs pirmo reizi braucām tik tālu, tāpēc visi bija gan neizgulējušies, gan vienlaicīgi cerību pilni!

Līdz Līgatnei bija jābrauc apmēram 4 stundas, tomēr laiks pagāja ļoti ātri. Kad atbraucām uz Līgatni, pirmais apskates objekts bija “Padomju Slepenais Bunkurs” SIA Rehabilitācijas centrā. Mūs sagaidīja gide un mēs nokāpām 9 metrus dziļā pazemē. Tā bija iespēja nokļūt pagājušā gadsimta 80. gados, izjust pagātnes elpu, iepazīties ar tā laika “zibatmiņu”, “diskiem”, radio sakariem, magnetofoniem u.t.t. Jauki bija, ka mums ļāva dažus objektus aptaustīt un fotografēt. Meitenes izmantoja iespēju nofotografēties pie Ļeņina krūšutēla, bet puiši- ar gāzmaskām. Kad visu bijām apskatījuši un iztaustījuši, braucām tālāk uz Līgatnes dabas parku.

Dabas parks bija liels, skaists un patīkams. Mūsu bija diezgan daudz, tāpēc sadalījāmies pa grupām un gājām apskatīt visu smukumu. Parkā varējām redzēt ne tikai dažādus kokus, bet arī zvēriņus, piemēram, lūšus, vāveres, aļņus, stirnas, un pat lāčus! Tas bija brīnišķīgi! Ar meitenēm pastaigājāmies, meklējot tālāk dažādus dzīvniekus, un uzgājām tornī, kurā bija 4 stāvi. Vispirms bija bail kāpt, bet vēlāk sapratām, ka vairāk var arī nebūt tādas iespējas! Kad bailes bija pārvarētas, mums pavērās ļoti skaists skats uz Līgatnes parku un tās apkārtni . Tas bija tik iespaidīgi! Tikai tu, daba un vienmērīga putnu čivināšana. Mums tik ļoti patika, ka negribējām atgriezties autobusā, jo svaigais gaiss tomēr pozitīvi ietekmē, bet vajadzēja doties tālāk.

Tad mūsu ceļš turpinājās uz Siguldu. Siguldā mēs devāmies uz “Spieķu gatavošanas darbnīcu”, kur mums visiem bija interesanti uzzināt, kas ir spieķi, kā tos gatavo, un ka mēs paši varēsim tos izgatavot. Pieklājīgā meistare izdalīja mums vārītus krūkļa zarus, lai ar nažiem mēs tos varētu notīrīt. Kad ar šo uzdevumu bijām veiksmīgi tikuši galā, savu nomizoto zaru nodevām meistares prasmīgajās rokās. Viņa zaru vienu galu salocīja un izveidojās spieķis, uz kura katram meistare iededzināja arī katra vārdu. Tā nu mēs ar saviem unikālajiem spieķiem devāmies skatīt Siguldas pils kompleksu. Ikvienam bija iespēja uzkāpt Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas līdz šim nebija pieejami, pastaigāties pa mūra sienām, izbaudīt ainavas, kas paveras no torņa uz Gaujas seno ieleju un pārējiem pieminekļa vēsturiskajiem centriem.

Turaidā pie Gūtmaņa alas mūs pārsteidza ļoti patīkams muzikāls pārsteigums- vecs vīrs spēlēja flautu, ne vienkārši spēlēja, bet tajā ielika savu sirdi un dvēseli, mīlestību pret savu zemi un tautu. Manuprāt, varēja klausīties mūžīgi, jo izklausījās, ka viņš nospēlē savu dzīvi, savas patiesās jūtas. Tas mani patiesi aizkustināja līdz asarām. Šis sniegums paliks atmiņā mūžam.

Pēdējais apskates objekts mūsu ekskursijā bija Turaidas pils. Galvenais apskates objekts- tornis Bergfrīds, tas ir paredzēts apkārtnes novērošanai un pils aizsardzībai. No Galvenā torņa skatu platformas (apmēram 120 m virs jūras līmeņa) paveras gleznaina ainava uz Gaujas seno ieleju, pils pagalmu un Turaidas muzeja rezervāta teritoriju. Galvenajā tornī izvietotā ekspozīcija vēsta par torņa būves vēsturi un restaurāciju.

Šī ekskursija mums visiem paliks atmiņā, jo mēs iepazinām daudz jauna un patiesi interesanta, apskatījām skaistākās vietas, kā arī jautri pavadījām laiku visi kopā! :) Mēs visi gribam izteikt lielu paldies mūsu klases audzinātajai sk. Ingrīdai Nitišai par šo izdomu, un ceram, ka tā nebija pēdējā reize, ka arī skolotajiem- Dainim Somam un Ingrīdai Kolosovskai par kopā pavadītajiem brīnišķīgajiem mirkļiem un laiku. Iesaku arī citiem aizbraukt, jo tas ir patiesi krāšņi izbaudīt Siguldu rudenī.