Špoģu vidusskolas skolēni paplašina savu redzesloku un diskutē par norisēm sabiedrībā

 

IZZINĀT. PIEREDZĒT. RĪKOTIES. Jauniešu integrācijas un līdzdalības sekmēšanas projekts.
EXPLORING.BELONGING.ACTING. Youth integration and empowerment Project
Projektu īsteno Izglītības attīstības centrs ar Britu Padome finansējumu

23.februārī Špoģu vidusskolā, jauniešu integrācijas un līdzdalības projekta “Izzināt. Pieredzēt. Rīkoties” ietvaros, notika skolēnu tikšanās ar Daugavpils Universitātes pasniedzējiem un Humanitāro un sociālo zinātņu institūta pētniekiem.

9.klašu skolēnus subkultūru pasaulē ievadīja Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta pētnieks, Dr. philol., „DU Erudītu” līgas vadītājs Žans Badins.

Hipiji, panki, skinhedi, metālisti, hipsteri, goti, emo, baikeri, rastameni… Ko mēs par viņiem zinām?

Sniedzis nelielu ieskatu jauniešu subkultūru daudzveidībā, lektors pievērsās stilīgo subkultūrai. Kāpēc tieši tai? Pēdējos gados jaunieši bieži rīko ballītes šajā stilā, jo tas piesaista ne tikai ar spilgtiem tērpiem, bet arī ar aizraujošu mūziku un straujiem, enerģiskiem deju ritmiem. Arī daudzi vārdi, ko jaunieši lieto ikdienā, izrādās, radušies stilīgo subkultūrā, piemēram, “čuvak”, “hata”, “tusovka” u.c., tikai nekad īpaši neesam aizdomājušies par to izcelsmi.

Lektors pievērsās arī Iļjas Ērenburga personībai, jo tieši mūsu izcilais novadnieks ir ieviesis terminu “atkusnis”, ar kuru saistās stilīgo periods. Tā kā I. Ērenburgs esot ticies ar Višķu, Špoģu, Kalupes iedzīvotājiem, Ž.Badins aicināja skolēnus pierakstīt atmiņas par šo Daugavpilij un novadam tik nozīmīgo personību.

Skolēni atzina, ka lekcija bija ļoti interesanta un rosināja domāt un diskutēt.

Ilze Kačāne, Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta pētniece, Dr. philol., uzrunāja desmito un vienpadsmito klašu skolēnus. Nodarbības “Latviešu kultūras hibrīdā identitāte” (angļu val.) laikā, viņa ieskicēja Latvijas vēstures un kultūras galvenos attīstības posmus tās 100. gadadienas priekšvakarā. Skolēni tika aicināti pārdomāt savas valsts, tās kultūras un savu personīgo identitāti pasaules norišu kontekstā. Mūsdienu pasaules globalizācijas apstākļos, ko raksturo transnacionālās ekonomikas, informācijas tehnoloģiju attīstība, valsts robežu atvērtība, īpaši aktuāla ir personības identitātes problēma. Nacionālo un kultūras robežu paplašināšanās, rosina ikvienam meklēt atbildi uz jautājumu – kas es esmu?

Skolēniem tika piedāvāts apskatīt “Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam un nacionālās un hibrīdās identitātes izpausmes vēsturisko romānu ciklā “Mēs. Latvija, XX gadsimts”.

Skolēni tika aicināti pārdomāt, cik svarīga ir piederības sajūtas veidošana un kā viņi izjūt sevi vietējā kopienā, Latvijā, Eiropā un pasaulē.

Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta pētniece, Dr. philol. Alīna Romanovska vadīja nodarbību divpadsmitās klases skolēniem par mūsdienu latviešu literatūras tematikas un formas pamattendencēm. Pasniedzēja, citējot tekstus, rādot filmu fragmentus un minot daiļdarbu nosaukumus, rosināja jauniešus pašiem mēģināt definēt mūsdienu latviešu literatūras pamatīpatnības. Un viņi, kaut arī kautrīgi, bet ļoti veiksmīgi tika galā ar šo atbildīgo uzdevumu, secinot, ka literatūra mūsdienās pievēršas ļoti aktuālajām sabiedrības problēmām, piemēram, personības un nācijas identitātes definēšanai, ekonomiskās migrācijas problēmām, sadzīves kultūrai u.c.

Interaktīvās nodarbības laikā jauniešiem bija iespēja ne tikai noklausīties lekciju un diskutēt par mūsdienu literatūras īpatnībām un lasītajām grāmatām, bet arī izmēģināt savus spēkus dzejas veidošanā no pasniedzējas sagatavotajiem fragmentiem. Izrādījās, kas tas nav tik vienkārši, tomēr ir ļoti interesanti! Veicot šo uzdevumu, skolēni iepazinās ar dzejas rakstīšanas procesa īpatnībām, saprata dzejoļa satura un formas vienotību un secināja, ka katrs cilvēks spēj radīt savu dzejoli. Pat, izmantojot vienādus fragmentus, kurus ir nepieciešams kombinēt kādā secībā, dažādiem skolēniem rezultāts var sanāk pavisam atšķirīgs. Uzdevuma pildīšana ne tikai palīdzēs skolēniem turpmāk labāk saprast, izjust, analizēt un interpretēt mūsdienu dzeju, bet arī veicinās viņu radošumu un uzdrīkstēšanos.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *