Starp medicīnu un dzeju

Izmantojot projekta “Skolas soma” iespējas, Špoģu vidusskolas 11., 12. klases skolēni 28. februārī devās uz Rīgu. Tur apmeklējām Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, kurā varējām izsekot medicīnas attīstībai no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Skolēnus īpaši pārsteidza viduslaiku ārstniecības metodes, kur bārddzinis ar zāģīti nozāģē pacientiem kāju vai nolaiž asinis, bet šausmināja šī laika postošās un neārstējamās slimības.

Kopš seniem laikiem cilvēki ir izpratuši garīgās un fiziskās veselības nozīmi. Par garīgo stāvokli rūpējās šamaņi, bet Latvijā mūsu zāļu sieviņas un pirtnieki. Mums veidojās izpratne par pirmo ārstu, medicīnas zinātnieku uzdrošināšanos eksperimentēt, neievērojot aizliegumus, atklāt pirmās vakcīnas, narkozi, rentgenu, tādejādi radot apvērsumu medicīnā un glābjot cilvēkus. Pārsteidzoši bija arī dažādi eksponāti, piemēram, kā divgalvains suns, arī suns, kurš bijis kosmosā. Īpaša ekspozīcija ir veltīta kosmosa medicīnai, pārtikai, aprīkojumiem. Šis muzejs izzinošs bija ne tikai tiem vidusskolēniem, kuri nolēmuši savu dzīvi saistīt ar medicīnu, bet arī vēstures, fizikas, bioloģijas un kosmosa pētniekiem.

Pauls Stradiņš, Medicīnas muzeja dibinātājs, par Ojāru Vācieti ir teicis: “Ojārs Vācietis ir liels dārgakmens mazai tautai.” Arī mēs apmeklējām Ojāra Vācieša muzeju. Ekskursija sākās muzeja apkārtnē, tā ļaujot pietuvoties dzejnieka pastaigu vietām gar Māras dīķi, putnu ābelei un akmens krāvumam, ko dzejnieks dāvināja savai dzīvesbiedrei Ludmilai Azarovai. Šarmantā muzeja darbiniece Dace aicināja mūs iepazīties ar 300 gadus veco ēku, apskatīt fotoizstādi “Satiktie 1970. līdz 1990.gads Ojārs Martinsons “Ceturtā pietura”” Devāmies uz Ojāra Vācieša darbistabu un viesistabu, kur notika muzeja nodarbība “Ojārs Vācietis un laiks.” Skolēni iepazinās ar dzejnieka laikabiedriem, centās izprast tā laika notikumus, aizliegumus, uzdrošināšanos, paši lasīja dzeju, apskatīja daudzveidīgās kolekcijas, zīmējumus, personiskās lietas. Dzejnieka klātbūtnes sajūta visspēcīgāk radās meditatīvajā istabā, kurai visas sienas un griesti bija noklāti ar Ojāra Vācieša rokrakstiem. Šajā istabā atskanēja Ojāra Vācieša balss ieraksts, lasot dzejoli “Pūt , vējiņi,” kurā atklāti nozīmīgākie Latvijas vēstures notikumi:
“Tā ir tautas sirdsapziņa,
un tai mūžam tādai būt –
pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
pūt, vējiņi, pūt…”

Skolā literatūras stundā esam iepazinušies ar Ojāra Vācieša dzīves gājumu, personības iezīmēm un dzeju, bet tikai muzejā, viņa dzīvesvietā, patiesi spējam izprast to sarežģīto laiku un atklāt dzejnieka neparastās aizraušanās, kolekcijas, pietuvoties dzejas izpratnei. Pateicamies par “Skolas somas” piedāvātajām iespējām.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *